CAPITULO IV: PRESENTACIÓN Y ANÁLISIS DE RESULTADOS
ANEXO 12. CASO REAL SOBRE INTERVENCION DE UN CONFLICTO
Ļoti labi labi Vidēji
Kompetence attieksme pret kursantiem Ļoti labi labi Vidēji
Anita Aizsila. Skolotāju tālākizglītība mūžizglītības kontekstā 167
No pētījuma rezultātiem var konstatēt, ka skolotāju tālākizglītībā vēl ir zi- nāmi trūkumi, kas prasa risinājumu, piemēram, naudas trūkums, lai samaksātu par kursiem, lielais darba apjoms skolā, kas rada nogurumu, u.c. faktori.
Ņemot vērā, ka pētījums veikts uz vienas augstskolas bāzes (LLU), tā rezul- tātus nevar uzskatīt par reprezentatīviem valstij kopumā, bet tas dod priekšsta- tu par skolotāju tālākizglītības kvalitātes izpēti. Nepieciešama ir tālākizglītības programmu satura pilnveide, lai noskaidrotu, kādi faktori varētu kavēt vai vei- cināt skolotāju tālākizglītību. Tālākizglītība sekmē skolotāju izpratni par mūžiz- glītību kā vērtību un parāda jaunus akcentus, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanī- ba. Vairāk uzmanības jāvelta komunikācijas prasmēm, sava viedokļa izteikšanai un argumentētai aizstāvēšanai, kā arī jaunāko tehnoloģiju izmantošanai mācību procesā skolā.
Secinājumi
1. No pētījuma var secināt, ka Latvijas Lauksaimniecības universitāte pieda- lās mūžizglītības politikas īstenošanā un mācībspēki aktīvi iesaistās tālākiz- glītības programmu izstrādē un realizācijā. Dzīves straujais attīstības temps prasa arī nepārtrauktu skolotāju tālākizglītības profesionālo pilnveidi. Mūs- dienu skolā ir nepieciešami tādi skolotāji, kuri ir gatavi pieņemt sava laika izaicinājumus.
2. Skolotāju tālākizglītības kursu nozīme ar katru gadu pieaug. To pierāda ne tikai kursos iesaistīto skolotāju skaits, bet arī viņu apmierinātība ar sasnieg- to rezultātu kā ļoti labu un labu (kopā 96%) praktiski orientētām nodarbī- bām, labvēlīgu mācību vidi un emocionālo gaisotni.
3. Skolotāji atzinīgi vērtēja kursos iegūtās zināšanas un to praktisko nozīmi, jo tās varēs izmantot skolā mācību procesa pilnveidei, iegūtās zināšanas node- rēs arī sabiedriskajā dzīvē.
4. Lai tālākizglītība būtu veiksmīgāka, skolotāji vēlas saņemt lielāku atbalstu (gan morālu, gan finansiālu) no skolas vadības savām tālākizglītības aktivi- tātēm, arī sabiedrībai būtu jāatbalsta izglītība.
LITERATŪRA
1. Adult Learning: It is Never too Late to Learn. Commission of European Com- munities, 2006 [skatīts 2012. gada 10. janvārī]. Pieejams: http: www.iiz-dvv.de/index. php?article_id=956&clang=1.
2. Aizsila, A. (2011) Professional Education Teacher Further Education. Annual 17th
International Scientific Conference Proceedings. Research for Rural Development. Jelgava: LLU, 2011, p. 225–229.
3. Aizsila, A. (2010) Pedagogu tālākizglītības programmas realizācija. Latvijas Lauk- saimniecības universitātes raksti. Nr. 24 (319) Jelgava: LLU, 2010, 76.–85. lpp. 4. Arnold, R. (1997) Von der Weiterbildung zur Kompetenzentwicklung. Kaiserlau-
tern: Wissenschaftliche Buchgesellschaft, 1997, S 29–38.
5. Bologna process [skatīts 2012. gada 10. janvārī]. Pieejams: http://www.ond.vlaande- ren.be/hogeronderwijs/bologna./
168 Pedagoģijaunskolotājuizglītība
6. Broks, A. (2000) Izglītības sistemoloģija. Rīga: RaKa, 2000, 172 lpp.
7. Delors, Ž. (2001) Mācīšanās ir zelts: ziņojums, ko Starptautiskā komisija par izglītī- bu 21.gs. sniegusi UNESCO. Rīga: UNESCO LNK, 2001, 225 lpp.
8. Deming, W. E. (1982) Quality, productivity, and competitive position. USA: Massac- husetts Institute of Technology.
9. Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei [skatīts 2012. gada 30. janvārī]. Pieejams: http://ec.europa.eu/2020/pdf/1_LV_ACT_part1_ lv.pdf.
10. Fulans, M. (1999) Pārmaiņu spēki. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 166 lpp.
11. Jarvis, P. (2001) Learning in Later Life: An Introduction to Educators and Carers. London: Kogan Press, 2001, 192 p.
12. Jarvis, P. (2004) Adult Education and Lifelong Education. Theory and Practice. London: Routledge Falmer.
13. Koķe, T. (2012) Pieaugušo izglītība. Rakstu krājums. Rīga: RaKa, 2012, 7.–17. lpp. 14. Koķe, T. (2005) Pētījumi pieaugušo pedagoģijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds,
2005, 119 lpp.
15. Knowles M. S. (1990) The Modern Practice of Adult Education. From Pedagogy to Andragogy. Chicago.
16. LLU darbības stratēģija 2010.–2016.gada plānošanas ciklam. [skatīts 2012. gada 10.janvārī]. Pieejams: http://www.llu.lv/getfile.php?id=16386.
17. Maslo, I. (2006) No zināšanām uz kompetentu darbību. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 186 lpp.
18. Mūžizglītības memorands (2000) [skatīts 2011. gada 20. decembrī]. Pieejams: http:// muzizglitiba.lv/view_52271.html.
19. Orthey, F. M. (2002) Der Trend zur Kompetenz. Begriffsentwicklung und Perspekti- ven. Zeitschrift für Pädasgogik, 2002, Heft 6, S 7–14.
20. Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide. Rokasgrāmata. Rīga: ESF NP projekts, 2006, 69 lpp.
21. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Autoru kolektīvs V. Skujiņas vadībā. Rīga: Zvaigzne ABC, 248 lpp.
22. Pildavs, J. (2004) Kvalitātes vadīšanas teorijas pamati. Rīga: Kamene, 2004, 182 lpp. 23. Prets, D. (2000) Izglītības programmu pilnveide. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000, 383 lpp. 24. UN Decade of Education for Sustainable Development 2005–2014. Pieejams:
http://portal.unesco.org/education/en/ev.php-URL_ID=23279&URL_DO=DO_ TOPIC&URL_SECTION
25. Valbis, J. (b.g.) Skolēna personības attīstība – izglītības virsuzdevums. Rīga: Zvaig- zne ABC, b.g., 200 lpp.
26. Vienotas metodikas izstrāde profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sociālo partneru iesaistei un izglītošanai. Teorētiskais pamatojums. Rīga: Profesio- nālās izglītības administrācija, 2007, 108 lpp.
Summary
Education is one of the most important spheres of human activities without which the de- velopment of society is impossible. The system of education as a process characterising the development of people as well as of society is in continuous development. The dynamic de- velopment of society sets new tasks for education to react adequately to social novelties and changes. The process of education has become qualitatively richer. It is characterized by the
Anita Aizsila. Skolotāju tālākizglītība mūžizglītības kontekstā 169
trends – continuity, diversity, and openness, access to knowledge that changes the essence of knowledge, their acquisition and application.
Participation of Latvia in the global processes requires essential reevaluation of the aims and tasks of the system of education, and to search for innovations in the content of edu- cation and teaching methods. The mentioned activities are related to teacher training and further education, development of new further education programmes that would ensure development of teacher professional competence. In implementation of further education programmes maximal attention is paid to the development of the system of improvement of teacher professional competency, their status and prestige.
Quality education forms the basis for an open and democratic society. The quality of teacher pedagogical activities is the basis for qualitative education (Development of Teach- er Further Education Methodical Net Ensuring, 2008, 7). Changes and challenges of de- velopment require actualizing the importance of pedagogical competence and the possibili- ties of teacher professional development in the sphere of education. Further education is necessary to purposefully organize and manage a modern, scientifically grounded pedagog- ical process. It depends on the teacher abilities, talent and knowledge how educated, crea- tive and able the young people will be after finishing school, how well they will be prepared for practical life. Teacher further education is one of the factors of personality professional development. To adapt to the changing conditions everybody should have possibilities for development of professional knowledge lifelong (A Memorandum on Lifelong Learning 2000). Teachers are a part of the society who have always felt the necessity to be informed on the topicalities, therefore, participation in further education is one of their most char- acteristic activities.
The aim of the article is to analyse and evaluate the compliance of the implementation of the teacher further education courses with the 21st century education quality requirements. The article analyses and evaluates the experience of professional development of teachers involved in the further education program at the Latvia University of agriculture (LUA). The article analyses the newest research results obtained in 2011 implementing further education courses at the LUA. 157 teachers – attendants of the further education courses participated in the research. The aim of the article is to analyse and evaluate the compliance of the im- plementation of the teacher further education courses with the 21st century education quality requirements. In the research teacher further education is analysed and summarized, and it is explained how the mentioned problem is being solved in practice. The research is based on theoretical statements and empirical data mathematical processing methods.
There is a demand in society for teachers who are ready for constant changes, able to develop and continuously improve the level of their competence. Further education is and will be means for promotion of implementation of the new trends in education. The main strategic aim of further education is to create scientifically founded, sustainable, stable and up-dated system of further education and methodical support for teachers that would ensure coordi- nated, purposeful development of teacher professional competence and motivate them for further education. Considering that the research is done based on one higher school (LUA) the results of it cannot be considered representative for the country in total, but it gives an insight in the research in teacher further education quality.
Conclusions
1. Education is one of the most important spheres of human activities without which quali- tative development of society is impossible. Fast development of life requires continuous teacher further education professional development.
2. The importance of teacher further education courses increases year by year. It is proved not only by the growing number of participants at these courses but also by their satisfac- tion (96%) with the achieved result, practically oriented sessions and favourable emo- tional environment.
170 Pedagoģijaunskolotājuizglītība
3. The teachers evaluated the acquired knowledge and their practical usefulness highly as the knowledge acquired in the courses can be used in everyday work at school, for im- provement of the study process and in social life.
4. The teachers wish to get better support for their further education activities from the school administration – moral as well as financial support.
INFORMāCIJA PAR AUTORU
Anita Aizsila – asoc. profesore, Dr. paed. Zinātniskās darbības jomas: mūžizglītība, kompetence, pedagogu tālākizglītības programmas vadītāja, darbība ESF projek- tos – Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos; Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kvalifikācijas celšana LLU. Adrese: J.Čakstes bulv. 5, Jelgava, LV- 3001, e-pasts [email protected], tālruņa numurs 29226962.